slide_2.jpg
Drukāt

Džudo vēsture

DŽUDO((柔道, dzjū: dō - brīvs, elastīgs ceļš)

          Džudo ir kaujas māksla un sporta divcīņa, kuru no 1882. – 1887.gadam izveidoja japāņu pedagogs Kano Dzigoro (1860. – 1938.). Pats populārākais austrumu divcīņas veids pasaulē (1997.g. starptautiskajā džudo federācijā 159 valstis) un pirmais no austrumu kaujas mākslām, kas iekļauta olimpiskajā programmā.

            Džudo rašanās laiks sakrīt ar lielām politiskajām un ekonomiskajām izmaiņām Japānas dzīvē, kas pārvērta atpalikušo feodāļu valsti par vienu no varenākajām lielvalstīm. Samuraji (karavīru kārta) zaudēja savas privilēģijas. Daudzi no viņiem atvēra Dzju – dzjucu (džiu – džitsu) skolas, kurās mācīja pašaizsardzību. Daudzās sekcijas un novirzienu pārstāvji nežēlīgi konkurēja viens ar otru, bieži pieļaujot fizisku izrēķināšanos ar pretiniekiem. Blakus īstiem meistariem veiksmīgi "mācīja" dzju – dzjucu dažādi šarlatāni un diletanti. Ar laiku tas noveda pie šīs kara mākslas profanācijas un degradācijas. Šajā laika periodā uzradās cilvēks, kuram bija lemts izglābt šo seno kaujas mākslu no apkaunojuma un aizmirstības.

1882.gadā mūsdienu džudo tēvs Kano Dzigoro Tokijā pie Eise tempļa atvēra savu skolu Kodo – kan. Nepilnu piecu gadu laikā doktora Kano "intelektuālā" skola ieguva vispārēju atzinību. Pamatlicēja filozofisko ideju dziļums, izraudzītais cēlsirdīgais mērķis audzināt harmoniski attīstītu cilvēku, audzēkņu godprātīgā uzvedība – tas viss izsauca parasto cilvēku simpātijas.

Uzskata, ka Kodo-kana tehnisko paņēmienu komplekss bija pabeigts 1887.gadā un daudzu desmitu gadu laikā palika nemainīgs. Taču pie džudo teorijas un sevišķi pie kaujas mākslu morāles, ētisko problēmu izpētes Kano turpināja strādāt vēl ilgus gadus. Izskaidrojot savas mācības  fiziskos priekšnoteikumus, kuri izriet no tūkstošgadīgajiem kempo (kara mākslas tradīcijas) likumiem Kano raksta: ""Džu - do" nozīmē maigais, piekāpīgais ceļš vai māka piekāpties galamērķa uzvaras vārdā, dzju – dzjucu ir tehniskā meistarība un džudo prakse …". Tātad pamatprincips bija noteikts: "Tas ir princips visefektīvākās garīgās un fiziskās enerģijas izmantošanu konkrēta mērķa sasniegšanai".

Otra ideja pie kura nonāca Kano Dzigoro un, kura kļuva par džudo otru principu – tā ir vispārējās labklājības (labestības) ideja. Lūk kā šo principu raksturo pats Kano: "Sabiedriskās dzīves pilnveidošanai, piemērojot spēku visrezultatīvāko pielikšanu tāpat kā gara un ķermeņa harmonijas sasniegšanai pielieto uzbrukuma un aizsardzības praktiku, pirmkārt, nepieciešama visu sabiedrības locekļu saskaņa, ko var panākt tikai ar savstarpēju palīdzību un savstarpējo piekāpšanos, kas novedīs pie vispārējās labklājības."

Jaunatnes audzinošajā jomā Kano guva lielus panākumus un panāca savas unificētās sistēmas un augsti organizētās džudo skolas atzīšanu kā fiziskās sagatavošanas standartu sistēmu japāņu skolā, policijā un armijā.

Kā vēsture pierādīja, viņa mācība nebija šauri nacionāla. Tā bija radīta uz mūžiem un domāta visiem cilvēkiem uz mūsu planētas, bet nevis vienai valstij un valdībai.

Džudo cīņā atļauti tie paši paņēmieni, kas grieķu – romiešu, brīvajā un sambo cīņā. Klāt nāk žņaugšanas tvērieni. Izņēmums ir sāpju paņēmieni kājām, kurus sporta sacensībās pielietot ir aizliegts. Džudisti zina šos paņēmienus, jo tie ir iekļauti džudo kaujas daļā.

Klasiskā džudo tehnika iedalās:

1 –        izvešana no līdzsvara, t.i. sagatavošana pamatpaņēmienu izpildei;

2 –        metieni (roku tehnika, gurnu tehnika, kāju tehnika, krītot uz muguras, krītot uz sāniem);

3 –        guļus cīņas paņēmieni (noturēšana, žņaugšanas tvērieni, sāpju paņēmieni);

4 –        samuraja lielā zobena, naža un nūjas pārvaldīšana (mūsdienās praktiski aizmirsts);

5–        reanimācijas paņēmieni uzspiežot uz noteiktiem cilvēka ķermeņa punktiem;

6 –        kata vai formāli vingrojumu kompleksi, kuri apvieno klasiskā džudo bāzes tehniku.

Ir deviņas katas, kuru zināšanas Kodokanā ir obligātas arī mūsdienās:

1.      Maigais (lokanības) komplekss (džu – no kata);

2.      Senais komplekss (košiki – no kata);

3.      Piecu stihiju komplekss (icucu – no kata);

4.      Spēka visrezultatīvākā pielikšanas principa komplekss (seiroko szenjo kokumin – no kata);

5.      Brīva sparinga komplekss (randori – no kata);

6.      Kaujas paņēmienu komplekss (sinken –sjobu – no kata);

7.      Kodokana pašaizsardzības komplekss (kodo – kan gosindžucu – no kata);

8.      Pašaizsardzība vīriešiem (ippon – jo gosin – no kata);

9.      Sieviešu pašaizsardzības komplekss (fudžosi – jo – gasin – no kata).

Kano Dzigoro tieši katās saskatīja dzīvības procesu harmonisku attīstības piemēru, kurš vērsts uz savstarpējas labklājības sasniegšanu.

Kontakti

Juridiskā adrese: Gaujas iela 30, Ādaži,
Ādažu novads, LV-2164
 
Sporta skolas direktore                
Dagnija Puķīte                  
Tālr. 27746508            
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
 
Sporta skolas direktores vietniece    
Ilze Otaņķe        
Tālr. 27746508                
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
 
Sporta skolas lietvedības sekretāre
Kristīne Ludiņa
Tālr. 27746508                
e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Apmeklējumu laiki:

Pieteikties apmeklējumam pa tālruni 27746508 (darba dienās)

Nodarbības visiem sporta veidiem notiek Ādažu sporta centrā.

 

 

 

 

Sporta skolas administrācija nenes atbildību par sociālajos tīklos publicētās informācijas patiesumu, kura saistīta ar mūsu skolas izglītojamo sacensību rezultātu publicēšanu un foto izmantošanu. Uzņemamies pilnu atbildību tikai par mūsu oficiālās mājas lapas www.pbjss.lv un www.adazi.lv  publicēto informāciju, sacensību rezultātiem un ievietotajiem fotoattēliem. Paziņojam, ka sporta skolai nav sava profila mājas lapā www.facebook.com